Orientēšanos var sadalīt trijos galvenajos uzdevumos:

• Atpazīt savu atrašanās vietu kartē
• Izvēlēties vienu no daudzajiem iespējamajiem ceļu variantiem
• Realizēt savu virzīšanos pa izvēlēto ceļu

Ir vairākas stratēģijas, kas palīdz sekmīgi un ātri pabeigt distanci.

Lietas, kas jāizdara, neatstājot kontrolpunktu:

Ievērojiet leģedu!
Lai saplānotu ceļu, jāzina, kas jāmeklē, tādēļ svarīgi ievērot detaļas par meklējamo objektu. Aplūkojiet leģendu lapiņā nākamā punkta numuru un nosakiet, uz kāda objekta kontrolpunkts izvietots. Ceļa plānojums atšķiras no tā, vai jāmeklē kalna virsotne, atsevišķi augošs koks, vai bedre.

Izvēlieties raksturīgu orientieri
Lai vieglāk nokļūtu pie kontrolpunkta, vispirms iekļaujiet ceļa variantā lielāku, atpazīstamāku objektu tā tuvumā, kuru vieglāk atradīsiet. Bedri būs grūti atrast lielā attālumā pēc virziena. Ja, savukārt, bedres tuvumā ir atpazīstamāks objekts, piemēram paugurs, tas jāizvēlas par pēdējo drošo orientieri.

Izvēlieties ceļu
Pēc tam, kad tiek apgūtas pamatiemaņas orientēšanās sportā, vajadzētu būt tā, ka vienmēr iespējams ātrāk vai vēlāk kontrolpunktus atrast un distanci iziet. Dažkārt lielākās atšķirības sasniegtajos rezultātos ir atkarīgas no izvēlētā ceļu varianta. Īpaši tas raksturīgs gadījumos, kur pārvietošanās ātrums dažādās apvidus vietās ir dažāds, piemēram:

• Skrējiens pa taku ir ātrāks, kā pa mežu
• Veģetācija, kas atzīmēta ar zaļu, ir lēnāk caurskrienama
• Uzkāpšana kalnā un nolaišanās lejā var būt lēnāka kā garš apkārtceļš
• Iespējamais īsākais ceļš var nesaturēt orientierus, kur "piesieties", kamēr lēnākais apkārtceļš var nodrošināt drošu piekļuvi kontrolpunktam

Noorientējiet sevi un karti
Novietojiet kompasa maliņu uz kartes tā, lai maliņa būtu vērsta tikko saplānotā ceļa virzienā.

Turiet pie kartes piespiestu pirksta kompasu tā, lai maliņa rādītu uz priekšu tieši skatiena virzienā.
Nemainot kartes satvērienu, griezieties uz vietas riņķī tikmēr, kamēr kompasa bultas virziens sakrīt ar ziemeļu līnijām uz kartes (pārbaudiet, vai nepagriezāt uz Dienvidiem! Cipari pie pie punkta vienmēr tiek drukāti ar augšu uz Ziemeļiem.)

Tagad paceliet skatienu uz priekšu un noskatiet īpašu objektu pēc iespējas tālāk.

Dodieties noskatītajā virzienā!

Pēc kontrolpunkta atstāšanas:

Saglabājiet kontaktu ar karti
Vienmēr saglabājiet kontaktu ar karti. Tas nozīmē, ka visu laiku ir nepieciešams zināt Jūsu atrašanās vietu uz kartes, kā arī kustības virzienu. Vienmēr turiet karti noorientētu. Atkal un atkal (ik pa 100m) salīdziniet kartē uzzīmēto ar apkārt redzamo. Salīdziniet arī savu skrējiena virzienu ar vēlamo. Pārliecinieties, vai pa ceļam gaidāmos objektus kartē jūs variet atpazīt dabā un otrādi. Ja kaut kas neizskatās pareizi - piemēram, kartē redzamais objekts nav ieraugāms, tūlīt apstājieties un sevi atkal noorientējiet. Ja bez analīzes turpināsit ceļu, zaudēsit laiku vēl vairāk, apstājieties un domājiet!

Atjaunojiet saikni ar karti
Ja esiet zaudējuši savu atrašanās vietu kartē, tā atkal jāatrod. Vispirms svarīgi ir karti noorientēt. Novērtējiet virzienu, kurā devāties, kopš pēdējo reizi zinājāt savu atrašanās vietu un kartē no tās šajā virzienā mēģiniet ievērot raksturīgus apvidus elementus sev apkārt un atpazīt to attēlojumu kartē. Turpiniet kustību tajā pašā virzienā un meklējiet līnijveida orientierus, kas krustojas ar kādu citu formu. Piemēram, stigu, kura šķērso kalna muguru, strautu, kas veido izteiktu līkumu, ceļu, kas veido atpazīstamu līkumu vai krustojumu. Ieraugot atsevišķu pauguru, nevar viennozīmīgi noteikt, kurš tad tieši kartē iezīmētais to attēlo. Pārliecinieties, vai virziens, kādā tikko devāties, sakrīt ar vajadzīgo. Ja nesakrīt, mēģiniet secināt, uz kuru pusi novirzījāties. Ja virziens sakrīt, jāizvērtē noietais attālums. varbūt objekts jau palicis sānā un aiz muguras? Ja nevar izdarīt secinājumus no esošās informācijas, lietderīgi ir atgriezties atpakaļ, līdz parādās atpazīstamas vietas. Tad noorientējiet sevi un karti, pieņemiet jaunu lēmumu un to realizējiet.

Izmantojiet pieturas punktus
Izmantojiet līnijveida orientierus kā pieturas punktus, kas neļauj novirzīties no ceļa. Noder stiga, ceļš, strauts robeža starp mežu stādījumiem, kalna horizontāle - viss, ko viegli atrast un tad gar to virzīties. Plānojot ceļu, ieteicams meklēt šādus objektus un tad tos iekļaut izvēlētajā ceļā. Iesākumā visvieglāk izmantot takas vai ceļus, pat ja tādejādi jāmet līkums. Vēlāk var tikt izmantoti sarežģītāki un grūtāk atrodami orientieri, kā strautiņi, reljefa līnijas, veģetācijas robežas. Šādu objektu izmantošana gan pagarina ceļu, bet ievērojami palielina drošību, ka nezaudēsiet virzienu un kontaktu ar karti.

Sadaliet distanci
Bieži sarežģītākās distancēs nav izmantojamu līnijveida orientieru, kas palīdzētu sekot kartei. Šādos gadījumos jāmeklē orientieri, kas viens aiz otra veido loģisku, pietiekami taisnu ceļu tajā virzienā, kur jādodas. Tad ceļa posms jāsadala mazākos posmos.

Šajā piemērā varētu:

• iesākt kontrolpunktā ceļu pēc virziena,
• šķērsot klajumiņu,
• doties pa taku, līdz tā pagriežas pa kreisi,
• šķērsot klajumiņu,
• šķērsot klinšu atsegumus,
• šķērsot nākamo klajumiņu,
• nolaisties pa kalna degunu,
• nolaisties pa kalna sānu līdz strautam,
• sekot strautam, līdz sasniegts kontrolpunkts.