Orientēties ir iespējams gandrīz jebkurā atbilstoša mēroga kartē, taču vislabāk to darīt kartēs, kas īpaši radītas sacensībām. Orientēšanās kartes ir precīzas un detalizētas, turklāt tajās tiek iezīmētas detaļas, kas izpaliek citur. Apvidus formas un objekti tiek attēloti tad, ja to lielums ir salīdzināms ar cilvēka augumu un tās ir ieraugāmas no brīva skrējiena. Piemēram, kartē iezīmēta izgāzta koka sakne nebūs zemāka par 1/2 no vidēja cilvēka auguma, bet bedre nebūs seklāka.

Mūsdienu kartes nav salīdzināmas ar tām, kas tika izmantotas pagājušā gadsimta vidū. Skandināvi sāka ar zemes dienesta kartēm, kas bija melnbaltas, mērogā 1:100,000 (1 cm =1 km), bieži bez reljefa līnijām. Mūsdienās sacensības tiek rīkotas 5 krāsu kartēs, kur horizontālās augstumlīknes tiek vilktas vismaz ik pa 5 metriem. Latvijas reljefs vietām ir ļoti sarežģīts, tādēļ bieži apvidus griezums tiek attēlots ik pa 2,5 m. Arī Starptautiskās Orientēšanās federācijas (IOF) rekomendētais mērogs 1:15,000 vietām nav viegli salasāms un kartes tiek sagatavotas mērogā 1:10,000, kur 1cm ir 100 metri, vai pat 1:7500.

Atšķirībā no tūrisma ceļvežos ievietotiem apvidus plāniem vai zemes dienestu kartēm, orientēšanās kartēs noteiktos attālumos paralēli cita citai tiek novilktas ziemeļu līnijas. Ievietotajā piemērā tās ir zilā krāsā, reizēm tās mēdz būt melnas. Vietās, kur novilktas līnijas, dabā neeksistē nekādi līnijveida objekti. Jāuzmanās šīs līnijas sajaukt ar dabā esošiem grāvju un stigu attēlojumiem. Ziemeļu līnijas ir vērstas uz zemeslodes magnētiskajiem ziemeļiem. Arī kompasa adatiņa novirzās uz magnētiskajiem ziemeļiem, tādēļ pēc kompasa noorientējot karti dažādu apvidus objektu apzīmējumi kartē savstarpēji būs atbilstošos virzienos un proporcijās ar pašiem objektiem.

Šobrīd orientēšanās sacensību kartēs tiek pielietoti IOF noteiktie apzīmējumi. Tie ir sadalīti pa krāsām un krāsu izvēle nav nejauša:

Orientēšanās karšu apzīmējumi

Ar melno tiek apzīmēti cilvēka radīti objekti, (mājas, drupas ceļi, takas, stigas) kā arī nepārvarami dabas objekti (klintis, kraujas, lieli akmeņi)

Brūnā krāsa tiek lietota apvidus formas izzīmēšanai. To veic ar reljefa līnijām. Brūni punktiņi apzīmē ierakumu, bet "v" apzīmē bedri.

Zilā krāsa apzīmē slapjumu sākot ar purvu un beidzot ar jūru.

Dzelteno krāsu lieto atklātiem laukiem. Iedomājieties, ka tur zied penenes vai rapsis! Cita toņa dzeltenais parāda smilšainu kāpu, ar zāli aizaugušu platību, izcirtumu

Kādā krāsā ir mežs? Pareizi! Jo biezāks, jo zaļāks. Tas atkarīgs no skrienamības pakāpes. Un otrādi, jo skrajāks, jo baltāks.

Baltā krāsa orientēšanās kartēs parāda, ka šajā vietā esošā meža caurskrienamība ir ļoti laba.

Violetā vai sarkanā krāsa tiek lietota, lai iezīmētu skrējiena distanci. Vēl šādi tiek attēlota dalībniekiem svarīga informācija (nesen radušies izcirtumi, dzirdināšanas punkti, apvidus, ko nedrīkst šķērsot).