Magnēts
Svētdiena, 2019.gada 22.septembris / Maigurs, Mārica, Māris

Content on this page requires a newer version of Adobe Flash Player.

Get Adobe Flash player

15.09.2019.
Tautas Rogainings
Jaunciems (3 un 6h)
Nolikums I Rezultāti 1/2 Maratons I Rezultāti 3h I Rezultāti 6h I Karte

26.10.2019.
Jūrmalas Rogainings
Jūrmala (3 un 6h), 4h (velo)
Nolikums I Pieteikšanās I Dalībnieki

09.-14.04.2019.
Riga Orienteering week 2019
Ielūgums I Programma

13.-14.04.2019.
Rīgas kausi, Makstenieki
Rezultāti, spliti, grafiki, GPS u.c.
Rīgas kausi
31.05.-02.06.2019.
MTBO daudzdienas, Rīga
Rezultāti, spliti, grafiki, info

15.06.1019.
Rēzeknes Rogainings (3, 6h)
Rezultāti 6h I Rezultāti 3h I Rezultāti 2h I Bildes

03.08.2019.
Bauskas Rogainings
Bauskas pils
(2, 3, 6h)
Rezultāti 2h I Rezultāti 3h I
Rezultāti 6h I Karte I Bildes


Pievienojies mums

Afiša





TuMe

Intervija ar Mārtiņu Sirmo

Mārtiņš pirmo sezonu aizvadījis IK Auseklis rindās un jau atzīts par kluba gada sasnieguma autoru, uzvarot aptaujā. Sacensībās Latvijā šogad lielākais konkurents Mārtiņam bijis viņš pats. Tāpat arī tieši Mārtiņam šogad vislabākie sasniegumi Latvijas vīriešu izlasē starptautiskajās sacensībās.

Kāda bijusi šī sezona un par orientēšanās sportu kopumā var lasīt intervijā, kas aizsāk rudens interviju sēriju.

Pastāsti nedaudz par to, kā Tu nonāci Auseklī!
Orientēšanās klubā Auseklis IK nonācu Kalvja pārliecības dēļ – ideja jau man bija tieši pirms gada iestāties kādā no klubiem. Atklāti runājot, jāsecina, ja ārvalstu klubos notiek cīņa par sportistu no vairākām pusēm, tad Latvijas gadījumā cīņas nav nekādas – diez vai kāds pamanītu, ka nepiedieru ne pie viena kluba, ja neskaita tajā brīdī, kad Latvijas čempionātā vai Latvijas kausa posmā man medaļas vietā tiktu pasniegts tikai diploms, pamatojoties uz orientēšanās skriešanas noteikumiem, medaļas individuāli startējošajiem nepasniedz, turklāt man tiktu liegta dalība stafetēs. Sagadījās tā, ka manis visu laiku atbalstošā sporta skola (Madonas BJSS) – pēc Latvijas likumdošanas neļāva man tur fiziski atrasties – vecuma ierobežojumi, utt. To sapratis, mēģināju interesēties par iespējām startēt cita kluba sastāvā, vai par firmu, kā nu kurš to labāk var nosaukt. Izvēle nāca negaidīti – ziemas nometnē Somijā Kalvis ierosināja nākt uz Ausekli, man šis piedāvājums nāca pēkšņi, jo galvā pat īsti nebiju apsvēris, kurp doties. Bet, kad tika paanalizēts, ka ir daudz cilvēku, kas vēlas nodarboties ar šo sporta veidu, kā arī tas, ka stafetēm Latvijas kausa sacensībās būtu vien pozitīvs atspaids uz rezultātu, radās jautājums, vai kluba vadība - Henrijs Freimanis - vēlēsies mani pieņemt.mnakts

Kas Tevi saista pie orientēšanās sporta?
Tas ir tāpat kā jautāt juristam – kāpēc tu strādā par advokātu? Šobrīd tā ir mana nodarbošanās, aizraušanās, darbs un hobijs – viss vienā, kam veltu visu savu laiku! Šī sporta veida esence ir nevis tājā, ka kontrolpunkts ir kaut kur āķīgi paslēpts vai ielikts sarežģītā apvidū, bet gan tas, ka tev jāmāk reaģēt, izanalizēt un rīkoties ātri, ilgtošā laika periodā, turklāt augstas intensitātes apstākļos. Dažreiz pārņem īpatnēja sajūta, ka ir skriets tik dažādos apvidos un pabūts tālās zemēs, ka rodas vēlme tur atgriezties un skriet vēlreiz pa to pašu konkrēto mežu. Mežs rada atkarības sajūtu, ko mēs tā īsti neapzinamies. Un man tas šķiet pozitīvi, skatoties no citiem aspektiem – svaigs gaiss, atpūta, iespēja relaksēties un sakopot domas treniņu procesā. Manā uztverē orientēšanās šobrīd vairāk ir kā darbs, ar ko mēģinu sasniegt augsvērtīgus rezultātus. Pašam ir radusies sajūta, ka esmu pārņemts ar šo sporta veidu – tā ir interesanta cīņa pašam ar sevi un apvidu, kurā atrodos, starp domāšanu un distances veikšanu, ar savu lēmumu pieņemšanu. Tas rada to īpašo dzirksti starp citiem cīņu biedriem, kad uz starta iziet desmitiem līdzvērtīga līmeņa sprotistu, bet finišā – vienam ir izdevies distanci veikt ātri un bez kļūdām, citam ne tik ātri un arī bez kļūdām. Un, ja ir daudz sportisti, kas cīnās par augstām vietām, – tas ir aizraujoši, tā neziņa, kuru vietu reāli esi spējīgs izcīnīt!

Kā notiek Tavi treniņi - kur, kā, ar ko?
Pieņemsim ka šodien notiek „Magnēts” – Juglas papīrfabrikas mežā. Tu iesildies aptuveni 10min, lēnām paskrienot pa taciņām, tad notiek distances apzināšana – pēc kontrolpunktu secības tiek savilkta tava distance – to dara katrs pats. Nostājies uz starta un skrien distanci. Jautājums – kāda atšķirība no manis un iesācēja, kurš veic līdzīgas darbības? Viss ir tajā, kā katrs no mums spēj izanalizēt distanci jau pirms skrējiena, skrējiena laikā un pēc tam. Ticiet vai nē – arī es šogad kādos „Magnēta” seriāla posmos, kur piedalījos, esmu pieļāvis atsevišķas kļūdas. Un vairāk vai mazāk parasti „Magnētus” skrienu kā treniņu, lai tiktu izkopta orientēšanās tehnika. Uzskatu, ka treniņš kartē vismaz reizi nedēļā starpsacensību periodā ir ļoti daudz no svara! Paldies, Henrijam Freimanim, kurš ar savu uzņēmību ne tikai orientēšanās entuziastiem, bet arī sportistiem piedāvā iespēju darba dienu vakarus pavadīt kvalitātīvā treniņā! No otras puses skatoties, kā būtu, ja distanci veiktu sacensību tempā? Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt – iespējams nebūtu kļūdas, jo salīdzinoši pie Latvijas apvidus ir pierasts, un sacensībās ir pilnīgi cits koncentrēšanās un kartes lasīšanas līmenis. Runājot par distances apzināšanu (kontrolpunktu savilkšanu grupas secībā), pirms „Magnēta” esmu dažreiz sarunājis ar organizatoriem, lai man savelk distanci, lai es neredzētu karti pirms distances uzsākšanas, un man būtu interesantāk! Jo, manā gadījumā, ja pats savelku distanci, uzskatu, ka to jau esmu vizuāli izskrējis - 50% no tā jau esmu izanalizējis un pieņēmis lēmumus, kā rīkoties, dodoties uz attiecīgo kontrolpunktu, vai arī ir izveidojusies skaidrāka ceļa izvēle. Vēlos teikt, ka, lai dažādotu savus ikdienas treniņus, esmu sastopams dažādās treniņvietās, šad tad arī pie citiem klubiem, piemēram, pie RSP, jo tur tenējas vairāki Latvijas elites sportisti, turklāt jaunieši paši ir izdomājuši ko interesantu, lai attīstītu savas spējas orientēšanās sporta veidā. Bet, protams, visa pamatā ir plāns, pēc kura darbojos: ir sacensības, uz kurām jāgatavojas, un ir tādas, kuras jāizmanto treniņnolūkā! Lai sagatavotos sacensībām, ir jāiegulda pamatīgs darbs, lai izcīnītais rezultāts parādītu, ka esi attiecīgi labāks par konkurentu. Katrs gads ir citāds, šobrīd vairāk dzīvoju pa Rīgu, un, tas nozīmē, ka arī treniņi šeit tiks plānoti vairāk. Pirms tam daudz laika pavadīju Madonas pusē.
ks
Kuri ir tie sportisti, no kuriem gūsti iedvesmu un kuriem mēģini līdzināties?
Jautājums - vai man jāmēģina kādam līdzināties? Protams, ka spēcīgāki sportisti atstāj iespaidu arī uz mani. Tā tam ir jābūt! Katram no mums ir jāapzinās sava vieta un savs līmenis attiecīgajā sezonā šajā sporta veidā. Jāizvirza mērķi, kuri jācenšas sasniegt. Tāpat jāsaprot, ka darot visu, kā vajag, tomēr citi ir vēl ātrāki, izveicīgāki un finišā sasniedz augstāku rezultātu. Īstenībā šī gada Eiropas čempionāts Bulgārijā parādīja manu šīs sezonas formu, ko ietekmēja veselības problēmas, ka esmu tur, kur esmu. Vidējās distances kvalifikācijā man - 14. vieta, 17 sportisti tieka fināla skrējienā. Pēc manām domām, visu izdarīju kā vajag, un arī ātrums bija liels. Finišējot domāju, ka manai vietai jābūt ap 6-nieku. Mazliet biju vīlies un nesapratu, kāpēc tā? Un te ir jābūt trenerim, kas pamanītu manus trūkumus. Šajā gadījumā mani iedvesmoja visi 13 sportisti, kas mani apsteidza! Mēs katrs esam pats ar savu galvu, domāšanu, uztveri. Orientēšanās sabiedrība zina, kas ir Tjerī Žoržū, arī es zinu. Kaut arī līdzināties viņam negribētu, bet apskriet gan! Esmu viņu apskrējis tikai dažās sacensībās. Nezinu, vai vēl kāds no Latvijas sportistiem to ir izdarījis, bet tajos brīžos sajūtas ir vienreizējas! Uzvarot vienas sacensības, tu īstenībā neparādi sevi tik ļoti, kā gadījumā, ja tu tiec trijniekā vairākas reizes gadā starptautiskās sacensībās! Es domāju, ka 10 reizes būt 3. vietā ir augstāks sasniegums sezonā, nekā 1 reizi 1. vietā. Stabilitāte, skrienot augstā līmenī, tā ir šī sporta veida īpatnība, protams, tas ir tikai mans uzskats. Ja esi stabils, tad nav nekādās problēmas vai pārsteigums jau nākamajā sezonā izcīnīt tikai pirmās vietas.

Pastāsti par savām gaitām Skandināvijas o-klubos: kā tas viss sākās, ko esi ieguvis un kas, tavuprāt, ir bijis vissvarīgākais ieguvums!
Jautājums, kamdēļ mums būtu jābrauc skriet uz Skandināviju, vai tad mēs Latvijā nevaram pietiekoši kvalitatīvi trenēties? – Diemžēl nevaram gan! Skandināvijas specifiskums slēpjas akmens pamatā, pa kuru baltiešiem ir problemātiski pārvietoties. Līdz ar to tas norāda, ka skandināvi ir soli mums priekšā klinšainos apvidos, viņiem ir iespēja būt labākiem, tā ir cita veida meistariba, liekot mums noticēt, ka tā tas ir, ka viņi ir labāki, ātrāki. Mana pieredze ar ziemeļvalstīm sākās 1998. gadā, kad pieņēmu piedāvājumu skriet zviedru kluba OK Klemmingen sastāvā, kas pārsvarā ir jauniešu klubs. Tā man bija neatsverama pieredze orientēšanās. Vēl joprojām atceros, ka, braucot ar vilcienu un skatoties ārā pa logu, redzēju akmens bluķus, klintis, tas mazliet biedēja – kā vispār ko tādu var attēlot kartē? – Jāatzīst, nav tik traki, pie daudz kā pierod, un ar laiku saproti, katra apvidus īpatnību attēlojuma stilu kartē. Atzīšu, ka jauniešu vecumā zviedru kluba sastāvā jau pašā sākumā uzrādīju pietiekami augstvērtīgus rezultātus! Nebiju tik daudz pārsteigts, cik paši skandināvi par mani. Esmu ieguvis daudz draugu, kā arī iepazinis lielu daļu no Zviedrijas mežiem – Skane, Sundsvall, Orebro, Vestaras, Dalarna, Sallen. Mana pieredze zviedru klubā veidojās aptuveni 3 gadus. Un šis ieguvums ir pats nenovērtējamākais, to zinu es un tie cilvēki, kuru kluba labā centos. Savdabīgi, ka pirms divām nedēļām biju apciemot šo klubu un cilvēkus, ar kuriem nebiju ticies gandrīz 10 gadus. Žēl, ka nebiju kluba mājā, tur esot manas fotogrāfijas no godalgotajām sacensībām. No 2001. gada sāku skriet somu kluba Turun Metsankavijat  sastāvā līdz pat šim brīdim. Sevis apliecināšana un tas, ka tu vari sasniegt augsvērtīgus rezultātus, ceļ pašapziņu un motivē tālāk darboties šajā sporta veidā! Jāatzīst, ka klubu ieguldījums, lai mēs cīnītos par augstām vietām galvenokārt stafetēs, ir tik liels, lai neteiktu, ka kaut kas pietrūkst. Saku Paldies OK Klemmingen un TuMe!
 
Garā sezona ir aiz muguras. Raksturo šo, 2010. gada, sezonu pāris teikumos!
Visas skrietās sacensības ir grūti paturēt galvā. Atmiņā nāk tās, kur parādīts augsts rezultāts, vai gluži otrādi – kaut kas ir atgadījies, kas traucējis cīnīties par augstvērtīgiem rezultātiem. Man šī sezona patika un esmu priecīgs, ka tika nodrošināta iespēja būt kopā ar pasaules elites vīriem vienā „mežā”. To apliecina manis izcīnītā vieta pasaules militārajā čempionātā – 3. Orientēšanās sporta entuziasti var nojaust, ka visa gada garumā praktiski nav iespējams katrās pasaules mēroga sacensībās izcīnīt augstas vietas, konkurējot ar citiem. Ne par velti šveiciešiem vai norvēģiem ir vairākas izlases, kur noteikti sportisti gatavojas konkrētām sacensībām, piemēram, tikai pasaules čempionātam. Tas saistīts ar to, ka katrs no mums  ir tikai cilvēks, ka fiziski ir diezgan neiespējami no aprīļa līdz septembrim noturēt savu fizisko formu vienlīdz augstā līmenī. Tāpēc jāizvēlas prioritātes, un, kā jau ierasts, ārpus Latvijas – starptautiskās sacensības man ir nozīmīgākās. WOC Norvēģija, Trondheima, EOC Bulgārija, Primorsko, CISM Norvēģija, Kongsberg un vēl pasaules kausi (šogad tādos piedalījos 3, ja rēķina atsevišķi no čempionātiem).

Kas bija galvenie mači, kā izdevās sagatavoties un kā izdevās plānotais pašās sacensībās?
Atklāti runājos, galvenās sacensības bija EOC un WOC, bet, saskaroties ar reālo situāciju un saprotot, ka tas, kam esi gatavojies un atlasījies, ir mazliet nenopietni organizēts, tad šīs sacesības beidzās, vēl nesākoties, no manis neatkarīgu apstākļu dēļ. Tādēļ visas pūles pieliku CISM – Militārajam čempionātam, kur sevi parādīju, kā mācēju! Mums ir grūti spriest par rezultātiem pirms sacensībām, tas varbūt nemaz nav jādara, bet pilnvērtīgi sagatavoties tām, mums ir dota iespēja. Ja runā par izlasi, tad šogad, jāsaka žēl, ka nav trenera, menedžera, kas uz izlases lietām raugās gana nopietni. Jo, ja tikai sportists darīs, bet nebūs, kas viņam palīdz, tad rezultāts ārpus 3nieka pilnīgi noteikti ir garantēts. Jautājums - uz ko mēs ejam un ko vēlamies? Jau vairāku gadu garumā esmu pieredzējis pietiekoši daudz trūkumus no orgnizatoriskās puses gatavojoties sacensībām. Nekvalitatīva vai pietiekami nenodrošināta organizācija (tajā skaitā nokļūšana uz sacensību vietu, pārbraucienu organizēšana, nodrošināšana ar naktsmītnēm un ēdināšanu, oficiālo pārstāvju sanāksmju apmeklēšana), ja tas viss gulstas uz paša sportista pleciem, atstāj nopietnu iespaidu uz psiholoģisko sagatavošanos pirms sacensībām, kā arī būtiski ietekmē rezultātu.

Ja jāizceļ viena distance no visām šogad skrietajām, kura ir tā, kura ir vis-atmiņā-paliekošākā un kāpēc?
Atmiņā ir pasaules čempionāta (Norvēģija, Trondheima ) stafetes skrējiens. Kalvis, Edgars, es. Jāuzsver, cik tomēr ir svarīgs komandas darbs. Minēto varēja redzēt ārvalstu komandu izpildījumā, ka katrs sportists sevī nesa atbildības nastu un pagodinājumu, ka skrien par savu valsti. Uz mani atstāja lielu iespaidu, kā arī vēlmi cīnīties par labām vietām tas, ka pirmajās etapā Kalvis ar milzīgu atdevi izrāvās startā un pārlicinoši aizskrēja visiem pa priekšu.

Vai tas ir tā vērts, un vai tā ir jādara, vai starta izrāviens parāda to, ka komanda ir jau starp līderiem finišā? Atzīmēšu, ka tieši pirms gada es skrēju 1. etapu un līdzīgi kā Kalvis izrāvu startu, bet spēju noturēt augstu vietu līdz finišam.

starts!

Kāds varbūt no malas to redzēja labāk, bet ko es vēlejos teikt – mūsu izcīnītā vieta (pa etapiem) – 20; 13; 11. Kad ir izdarīts praktiski neiespējamais, un noķerti sportisti, tad rodas jautājums, kā mēs to izdarījām? Jo pirms dažiem gadiem mēs, latvieši, zinājām, ka nedrīkstam atstāt laiku kļūdās. Ja skrienam bez kļūdām, tad vieta tiek noturēta, ja kļūdamies, tad „krītam” par vairākām vietām uz leju. Šobrīd situācija ir citāda, esam pietuvojušies ārvalstnieku līmenim meistarības ziņā. Par to liecina rezultāti. Tikai rodas jautājums, ko esam tādu izdarījuši, ka varam arī apskriet kādu? Kaut šoreiz nebija 3nieks, tomēr bija liela ganadarījuma sajūta pēc finiša!

Šī ir Tava pirmā sezona Ausekļa rindās. Ko klubs ir devis Tev un ko Tu esi devis klubam? Kā vērtē sadarbību?
Klubs ir atsaucīgs, varbūt tieši tādēļ, ka ir viens no lielākajiem Latvijā. Tas mazliet aizrauj, un ir iespēja radīt lielāku motivāciju sev un citiem, sasniedzot izvirzītos mērķus! Esmu mēģinājis popularizēt šo sporta veidu ar savu klātbūtni „Magnēts” seriālā, esmu atbalstījis klubu stafešu sacensībās, Latvijas kausa posmos, kā arī individuālajās sacensībās, cenšoties godam nest Ausekļa IK vārdu. Ir iegūti jauni draugi, bet visi mazie un lielie kluba biedri vēl nav iepazīti. 18.11, kad Auseklim IK  būs tikšanās, gan jau radīsies iespēja iepazīties un parunāt vairāk ar kluba biedriem par šo sporta veidu un nesaistītām lietām.

Kādi ir plāni nākamajai sezonai?
Mērķi ir tie augstākie un mēģināšu būt turpat netālu vai virs viņa – Tjerī Žoržū. Tā varētu teikt ir leģenda pēc Jorgena  Mortensona. Tiekamies mežā!

www.msirmais.lv

Foto no Mārtiņa Sirmā personīgā arhīva.

Video no Mārtiņa profila Youtube.com

© www.magnets.lv | Jānis

Vārds:
Komentārs:
Atjautības uzdevums:  ir 
 
       

Vārds: nira
IP: 196.240.54.46 @ 17.04.2019 | 09:14:15
Komentārs: Es vēlos dalīties ar savu brīnišķīgo liecību par to, kā es atgriezu savu vīru no manas dzīves, es vēlos pateikt cilvēkiem pasaulē, ka tiešsaistē ir īsta pareizrakstības ritma, un tā ir spēcīga un patiesa, Viņa vārds ir Baba Wale Wiseman, viņš palīdzēja es nesen atkal apvienoju savas attiecības ar manu vīru, kurš mani izgāja, kad es sazinājos ar Vissemanu, viņš man un manam vīram nodeva mīlestības burvestību, kurš teica, ka viņam nav nekāda sakara ar mani, kas mani sauc, un sāka mani lūgt. Ikvienam, kas lasa šo rakstu un kam nepieciešama palīdzība, Wiseman var piedāvāt arī jebkāda veida palīdzību, piemēram, laulības un attiecību atjaunošana, visu veidu slimību ārstēšana, tiesas lietas, grūtniecības burvestība, tagad mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu pašu. Wiseman liek viņam saprast, cik daudz mēs mīlam un vajag viens otru. Šis cilvēks ir īsts un labs. Man bija vīrs atpakaļ! Tas bija kā brīnums! Nav mīlestības laulībā un mēs ļoti labi darām, mūsu mīlestības dzīvē. Sazinieties ar šo lielo cilvēku, ja jums ir kādas problēmas ar ilgstošu risinājumu izmantojot e-pastu: babawalewiseman01@gmail.com WhatsApp: +2348129806153

Vārds: nira
IP: 196.240.54.46 @ 17.04.2019 | 09:13:54
Komentārs: Es vēlos dalīties ar savu brīnišķīgo liecību par to, kā es atgriezu savu vīru no manas dzīves, es vēlos pateikt cilvēkiem pasaulē, ka tiešsaistē ir īsta pareizrakstības ritma, un tā ir spēcīga un patiesa, Viņa vārds ir Baba Wale Wiseman, viņš palīdzēja es nesen atkal apvienoju savas attiecības ar manu vīru, kurš mani izgāja, kad es sazinājos ar Vissemanu, viņš man un manam vīram nodeva mīlestības burvestību, kurš teica, ka viņam nav nekāda sakara ar mani, kas mani sauc, un sāka mani lūgt. Ikvienam, kas lasa šo rakstu un kam nepieciešama palīdzība, Wiseman var piedāvāt arī jebkāda veida palīdzību, piemēram, laulības un attiecību atjaunošana, visu veidu slimību ārstēšana, tiesas lietas, grūtniecības burvestība, tagad mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu pašu. Wiseman liek viņam saprast, cik daudz mēs mīlam un vajag viens otru. Šis cilvēks ir īsts un labs. Man bija vīrs atpakaļ! Tas bija kā brīnums! Nav mīlestības laulībā un mēs ļoti labi darām, mūsu mīlestības dzīvē. Sazinieties ar šo lielo cilvēku, ja jums ir kādas problēmas ar ilgstošu risinājumu izmantojot e-pastu: babawalewiseman01@gmail.com WhatsApp: +2348129806153

Vārds: Uinārs
IP: 195.13.138.121 @ 15.12.2010 | 13:14:43
Komentārs: Baumas gan klīst, ka Mārtiņš klubu ir mainījis citu iemeslu dēļ. ;)

Vārds: Gunta
IP: 87.246.184.184 @ 25.11.2010 | 09:49:48
Komentārs: Labi teikts, ka cienām Mārtiņa rezultātus.. Bet, meklējot ortogrāfijas, interpunkcijas un citas kļūdas intervijas tekstā, kurā augstas klases sportists dalās ar mums savā pieredzē un izjūtās, vai mēs cienām viņu kā cilvēku?! Manuprāt, nē! Bet "komentāri" noteikti nav tā vieta, kur polemizēt. Māksla nav kritizēt, bet gan nesavtīgi priecāties par cita panākumiem! Ne visi to spēj. :)

Vārds: A.
IP: 84.237.208.209 @ 24.11.2010 | 23:13:23
Komentārs: Lai kā mēs cienītu Mārtiņa rezultātus, viņa stāsts par to, ka "pamatojoties uz orientēšanās skriešanas noteikumiem, medaļas individuāli startējošajiem nepasniedz" ir kļūdains. Ikviens sportists var individuāli reģistrēties Orientieristu Datu bāzē un cīnīties par medaļām gan Latvijas čempionātā, gan Latvijas Kausā. Jauka intervija, jauki, ka Mārtiņš atradis sev piemērotu klubu, bet reizēm jau arī meistari kļūdās.:)

Vārds: Gunta
IP: 87.246.184.184 @ 24.11.2010 | 13:59:49
Komentārs: P.s. Jauka intervija! Veiksmīgus startus Mārtiņam, Auseklis IK sportistiem un entuziastiem!

Vārds: Gunta
IP: 87.246.184.184 @ 24.11.2010 | 13:57:50
Komentārs: Pats pārlasi "vecos" o-skriešanas noteikumus un sapratīsi, par ko Sirmais runā intervijā! Lasot šobrīd spēkā esošos - pārstrādātos o-skriešanas noteikumus, vairs nerodas sajūta, ka dokuments ir neprasmīgs tulkojums no svešvalodas. Neticami, ka kāds tomēr uzņēmās un veica šo darbu! :)

Vārds: ergO
IP: 84.237.208.209 @ 23.11.2010 | 20:43:24
Komentārs: Kādam te vajadzētu pārlasīt "orientēšanās skriešanas noteikumus":))

Vārds: Jānis
IP: 84.237.161.145 @ 22.11.2010 | 18:14:15
Komentārs: apsveicu gan Ausekli, gan Mārtiņu par to, ka tie viens otru atrada. ļoti ceru sagaidīt kādus orientēšanās kursus Magnēta ietvaros no lielākā kluba, kurā tagad ir labākais orientierists.



..atpakaļ


© 2007 - 2019, Magnets.lv | Izstrāde un uzturēšana: WebIzstrade.lv


Bildes un video


BAUSKAS ROGAININGS 2018

RĪGAS ČEMPIONĀTS 2018

BĒRNU SKOLIŅA

VASARAS MAGNĒTS 2017


Atbalstītāji

Sportident
Sodra
IK Auseklis  
Latvijas leļļu teātris   Tempur Rīgas meži

Sadarbības partneri
Jelgava Meridins Noskrien Ziemu