Magnēts
Otrdiena, 2019.gada 23.jūlijs / Magda, Magone, Mērija

Content on this page requires a newer version of Adobe Flash Player.

Get Adobe Flash player

03.08.2019.
Bauskas rogainings
Bauskas  pils (2,3 un 6h)
Nolikums I Pieteikšanās I Dalībnieki I Pieteikšanās bērnu pārgājienam

15.09.2019.
Tautas Rogainings
Jaunciems (3 un 6h)
Nolikums I Pieteikšanās I Dalībnieki

26.10.2019.
Jūrmalas Rogainings
Jūrmala (3 un 6h), 4h (velo)
Nolikums I Pieteikšanās I Dalībnieki

09.-14.04.2019.
Riga Orienteering week 2019
Ielūgums I Programma

13.-14.04.2019.
Rīgas kausi, Makstenieki
Rezultāti, spliti, grafiki, GPS u.c.
Rīgas kausi
31.05.-02.06.2019.
MTBO daudzdienas, Rīga
Rezultāti, spliti, grafiki, info

15.06.1019.
Rēzeknes Rogainings (3, 6h)
Rezultāti 6h I Rezultāti 3h I Rezultāti 2h I Bildes


Pievienojies mums

Afiša




Astronomiskais rudens sākas ar "Cēsu Rudeni"

Astronomiskā rudens iestāšanās dienā orientieristi pulcējās, lai sacenstos LK posmā “Cēsu rudens” un dienu vēlāk sacentās pēdējā EST-LAT līgas un Latvijas Sprinta kausa posmā Cēsu sprintā. Par uzvarētājiem elites grupās kļuva Kristīne Bertuka, Edgars Bertuks un Artūrs Pauliņš.

“Cēsu Rudens” distances, kā jau tas parasti Cēsu apkārtnē ir, bija izplānotas apvidū ar daudzām gravām un aizaugušiem mežiem. Tas deva iespēju izplānot vairākus garus etapus ar dažādiem ceļu variantiem. Skriešanas ātrumu šoreiz noteica sportistu fiziskā un gribas spēka kombinācija.

Sieviešu elitē 9.2km garo distanci veica trīs dalībnieces, no kurām ātrākā bija Kristīne Bertuka, nodrošinot sev uzvaru LK kopvērtējumā. Bertukai distance prasīja 1:26:07, Līgai Ārniecei 1:44:16, bet Ivetei Brūverei - 2:05:33.

Kristīne Bertuka: "Iepriekšējā nedēļas nogalē biju pieveikusi savu pirmo pusmaratonu, kā rezultāta nedēļas laikā treniņos jutos diezgan nogurusi un šķita, ka Cēsu rudenī viegli neies. Jau pirms došanās uz sacensībām nojautu, ka dalībniekus gaidīs diezgan palieli kalni un neizbēgamais "zaļais". Šajā jautājumā manas prognozes ļoti labi piepildījās, tomēr ar kājām bija krietni vieglāk un skrējās labi. Tā kā pēdējā laikā sieviešu elites grupā konkurence nav tā lielākā, tad paldies Ivetiņai un Līgai par to, ka nenobijās no distances garuma un kāpumu summas. 

Es distanci iesāku diezgan ātri, jo pirmie trīs punkti bija salīdzinoši vienkārši un ļoti labi varēja izmantot ceļus. Pie 2.KP par 3 minūtēm noķēru Ivetu Brūveri un pie 4. KP viņa pat man bija priekšā, jo kalnā uzlīdu par augstu (neizvēlējos to labāko ieloku). Tālāk jau mūsu ceļi šķīrās un es turpināju distanci diezgan cēlā vientulībā. Būtiskas kļūdas netaisīju, mazliet neizpratu karšu zīmētāja redzējumu pie 7. KP un pēc tam neveikli paņēmu 13. KP. Pirms šī punkta mani bija noķēris V18 grupas uzvarētājs Emīls Dzalbs (mums sakrita distance) un es pavirši vispirms ieskrēju Dienvidu ielokā un tikai tad īstajā. Jāatzīst, ka arī uz pašu 13. KP rajona kalnu aizskrēju vairāk nekā blondi, bet tas jau pieder pie lietas. Līdz finišam izmantoju iespēju orientēties pēc Emīla muguras. Beigu galā man ir liels prieks par pārliecinošo uzvaru, salīdzinoši sarežģītā un smagā
distancē."
 
Kristīne Bertukas ceļu izvēles:
 
 
Līga Ārniece: "Apvidus patīkams, interesants un pārsvarā skrienams, bet prasīja spēku, lai tiktu uz priekšu - ik pa laikam krituši koki, brikšņi, krūmāji (pamežs), zaļais, arī kalni.Pati distance izplānota labi - pietiekami gari/īsi etapi un atbilstošs skaits KP, lai neapnīk, bet šķietami vienkāršos etapos neuzmanības gadījumā var aiziet paralēlajā situācija, ko pāris reizes arī izdarīju.

Savu skrējienu vērtēju slikti, jo divas kļūdas distances pirmajā pusē izsita no ritma un vēlmes turpināt skriet. Uz 5. KP gluži vienkārši nespēju ieraudzīt KP lukturi, jo no tās puses, kur es pienācu, priekšā bija nogāzts koks, kas aizsedza KP prizmu. Kamēr nenokļuvu šajā pašā vietā no citas puses, KP nespēju ieraudzīt. Atstāju tur savas 5 min. Savukārt uz 7. KP, punktu meklēju paralēlajā ielokā, kur nevajadzīgi piesējos saknēm dabā, kas kartē iezīmētas nebija. Arī tur kā minimums 5 min un vēlme cīnīties bija zudusi. Pārējā distancē pieļāvu vēl pa divām piecminūšu kļūdām, bet tas jau bija apzinātas neuzmanības un motivācijas trūkuma dēļ. Secinājums - šobrīd skrienu ātrāk nekā galva tiek līdzi.
Pašas sacensības noorganizētas labi. Arī aizkavētais starts uz 15 minūtēm netraucēja. Starts, finišs - lieliski. Apvidus izvēle - ļoti laba, jo saprotu, ka bez kļūdam šoreiz iztika retais. Apbalvošanas process operatīvs un dzerampunkts tieši, kur vajag (nu vismaz mūsu grupai) - pa vidu distancē"
 
Vīriešu elites distance apskatāma šeit.

13 vīriešu elites orientieristi tika galā ar patiesu garo distanci 13.4km garumā ar 460m kāpumu. Pārliecinoši labāko rezultātu uzrādīja Edgars Bertuks, spējot uzrādīt rezultātu 1:27:48. Otro vietu, kārtējo reizi apliecinot savu spēju līdzvērtīgi cīnīties ar Latvijas izlases dalībniekiem, ieņēma Kristaps Ozoliņš, atpaliekot tikai 5:37 no uzvarētāja un apsteidzot Artūru Pauliņu, kurš ierindojās trešajā vietā, vēl par 4:01.

Artūrs Pauliņš: "Pirms sacensībām biju nobriedis cīnīties ar Bertuka kungu, bet sāku jau ar kļūdām, kas neveicināja labu skrējienu arī turpmāk. Vietām nepatika uzzīmētais/neuzzīmētais, varu teikt, ka neesmu īpaši sajūsmā par Cēsu mežiem, bet tā jau tikai mana tāda vājība. Ātrums bija normas robežās, pietrūka koncentrēšanās. Prieks par Kristapu Ozoliņu, kas pierādīja, ka ir atgriezies pie Lielajiem puikām - par vienu stipru skrējēju vairāk. Nedaudz žēl bija Andra Motora Cāna veikums."

Kristaps Ozoliņš: "Apvidus bija tieši tāds kāds bija sagaidāms, vidēji zaļš ar labu kāpumu. Lai arī skrienot distancē kalnus tik ļoti nejuta, tomēr pēc finiša nogurums bija ļoti liels. Polars rādīja, ka savācies gandrīz 500m kāpums. Pirms sacensībām cerēju iegūt 3.vietu, jo joprojām treniņos mokos ar dažādām veselības problēmām, tomēr sacensībās tās šoreiz nepatraucēja. Distanci iesāku komfortablā tempā un līdz 5. punktam iztiku bez lielām kļūdām, tomēr šķiet, ka uz 6. punktu esmu kļūdījies ar varianta izvēli, mežs tomēr nebija tik neskrienams zaļajos, tāpēc droši vien vajadzēja iet pa taisno, arī uz 7. punktu zaudēju vairāk, nekā vajadzētu, jo ilgi nevarēju izlemt, vai neskriet tomēr pa ceļu apkārt. Uz 11. punktu sekoja lielākā kļūda, jo punkta leģendā bija vienkārši ieloks, tāpēc pieņēmu, ka jāmeklē punkts aplīša vidu - izteiksmīgākajā ieloka augšpusē, tomēr izrādījās, ka punkts ir stipri zemāk ielokā pie saknes. Turpinājumā iztiku bez lielām kļūdām, un lai arī beigas nebija vieglas, tomēr fiziski izdevās izturēt. Izrādījās, ka ar to pietika lai izcīnītu 2. vietu. Gribējās, protams, apskriet arī Edgaru, tomēr šoreiz tas nebija reāli, kļūdās kopā diez vai vairāk par 4 minūtēm sanāktu un galu galā zaudēt pasaules čempionam nav nemaz tik traģiski it īpaši ņemot vērā, ka šogad es pat neiekļuvu izlasē uz BČ. Distance un apvidus kopumā bija ļoti interesants, bija gan kur kārtīgi paskriet, gan pakāpt."

Junioru un jauniešu grupās šī bija atlase uz Baltijas Junioru kausu, kas oktobrī notiks Ventspilī un ātrākie junioriem bija Uku-Laur Tali un Ilze Buža, 18 grupas jauniešiem - Emīls Dzalbs un Marta Jansone, bet 16 grupās - Atis Heinols un Marianne Hauga.

Nākamajā dienā 2011.gada LČ apvidū Cēsu vecpilsētā atkal bija pilns ar oientieristiem. Interesantas ceļu izvēles, ātrs apvidus skriešani, gleznains fons un klasiskam Latvijas sprintam neraksturīgais reljefs atkal iepriecināja visus īsākā orientēšanās distanču formāta cienītājus.

Elites grupā, gluži kā pērn, uz augstākajiem pjedestāla pakāpieniem kāpa Andris Jubelis un Artūrs Pauliņš, šoreiz gan mainītā secībā - pirmais bija Pauliņš un otrais Jubelis, aiz sevis atstājot Edgaru Bertuku. Tiesa gan, ne vīriešu, ne sieviešu elitēs uzvarētājiem neizdevās iekļauties 15 minūšu robežās - Pauliņam 3.0km garā distance prasīja 16:43, bet sieviešu elites uzvarētājai Kristīnei Bertukai 2.9km pat 19:54. Otrajā vietā elitē finišēja Liene Tamuža, bet trešā - Aneka Kļaviņa.

Kristīne Bertuka: "Arī sprintā, protams, būtu priecājusies par lielāku dalībnieču pulciņu, bet uz startu devos    ar pārliecību, ka gribu noskriet labi. Nav noslēpums, ka Cēsis ir mana dzimtā pilsēta un nenoliedzami izjūtu zināmas priekšrocības skrienot pa pilsētas ielām. Šī reize nebija izņēmums un ar visiem punktiem tiku galā diezgan veiksmīgi, pāris vietās vien zaudējot laiku no 5-10 sekundēm. Šķiet joprojām manī ir pārliecība, ka Cēsu sprinta karte ir viena no interesantākajām Latvijā,jo tā ir piepildīta ne tikai ar līkumainām ieliņām, bet ar diezgan jaudīga kāpuma iespējām pils parka rajonā. Piemēram, šoreiz elites grupām bija divreiz jāskrien augšā pa pils parka trepēm. Lai arī sprinti nav mans aicinājums un iecienītākā distance, šo es patiešām izbaudīju un joprojām spēju priecāties par izcīnīto uzvaru. Paldies manam klubam OK Meridiāns par jaukajiem orientēšanās svētkiem!"

Andris Jubelis: "Ļoti labs ātrais treniņš. Pirms Daugavpils biju nolēmis, ka vienīgais starts pēc tā būs L.Č. maratonā, tad pēc Daugavpils sapratu, ka tomēr uz priekšu vēl kustos, tad varētu piedalīties arī Cēsu sprintā, jo sprintus esmu skrējis šogad maz, kā arī par Cēsim ir labas atmiņās un tās nepievīla. Distance bija ļoti interesanta un baudāma. Tā kā nekam šobrīd neesmu gatavojies un treniņplāna saturs neliecina par ātruma esamību, tad mērķi iekļūt vismaz trījnieka izpildīju tāpēc esmu ļoti apmierināts ar startu. Par pašu distanci tad kļūdās tika atstātas 25", 15' - 20' uz 7.kp, kur kartes neprecizitātes dēļ tika jau izvēlēts nepareizs variants un tad arī neveiksmīgs turpinājums līdz punktam. Vēl 5' - 10' sekundes tika atstātas uz 9kp un 10kp uz abiem nedaudz saminstinoties un apstājoties, bet distances beigās biju noguris un jutos lēns, bet pēc splitiem tik traģiski nemaz nav. Kā jau minēju, tad labas sacensības, labas distances, labs rezultāts. "

Artūrs Pauliņš: "Uz sprintu, protams, koncentrējos vairāk...uzdevums bija labi iesākt un tad jau sprintu pieredze darītu pārējo, iesāku normāli, ja neskaita 10-15 kļūdu uz 7 kp, kas vairāk bija saistīta ar kartes defektu, ne manu. Tālāk jau distancē atļāvos palielināt ātrumu un nostiprināt pārsvaru. Bija ļoti patīkams, tehnisks sprints, kad bija ātri jāskrien un ātri jādomā, ļoti izbaudīju katru soli Cēsu ielās."

Šis bija pēdējais Latvijas Sprinta kausa posms un elites grupās par uzvarētājiem kopvērtējumā kļuva Artūrs Pauliņš un vēl 18 grupā skrienošā Sandra Grosberga.

Savus panākumus tieši sprinta distancēs Artūrs Pauliņš komentēja šādi:

"Veiksmīgāks sprintos esmu tāpēc, ka sprints man vairāk iet pie sirds kā citas distances, līdz ar to distanci veicu ar lielāku atdevi. Kā arī tieši uz cietiem segumiem es spēju parādīt savas īstās ātruma īpāšības, mežā mans ātrums nav tik augstā līmenī. Īpaši sprintiem netrenējos, varbūt lielāku uzmanību pievēršu tieši pirms lielajiem čempionātiem."

 
Ja būtu tāda nominācija kā "Gada fotogrāfētākās orientēšanās sacensības", tad Cēsu Rudens tajā būtu ārpus konkurences. 1863 (!) fotoattēli atrodami šeit:
 
Ko izvēlētos tu?
Garās distances vīriešu elites etaps 5-6:
Viens no garākajiem etapiem distancē un ar vairākiem ceļu variantiem.
Šajā etapā labākais splitlaiks ir Edgaram Bertukam - 7:12 un par šo etapu Kristaps Ozoliņš komentēja, ka "bija jāiet taisnāk, jo zaļais nebija tik neskrienams."
 
Garās distances vīriešu elites etaps 6-7:
Vēl viens ceļu variantiem bagāts etaps un vēl viens labākais laiks Edgaram Bertukam:9:44, 58 sekundes labāks, nekā nākamajam labākajam. Zilais variants visticamāk ir par tālu no līnijas un tāpat sanāk daudz skriet pa apvidu. Melnais piedāvā labāku skrienamību, ja pļavas ir nopļautas un mazāku kāpumu, nekā sarkanais. Tomēr taisnais varētu būt bijis izdevīgs, jo kāpumu atšķirība nav tik liela, lai izvēlētos melno un, it īpaši etapa otrajā daļā, iespējams skriet pa balto mežu.
 
Sprinta sieviešu elites etaps 12-13:
Šajā etapā, kā visos, Kristīnei Bertukai, izvēloties sarkano variantu, ir labākais etapa laiks, Liene Tamuža, kura šajā etapā zaudēja ar citiem etapiem salīdzinoši daudz, izvēlējās zaļo variantu.
 
Vīriešu elites etaps 6-7:
Šajā etapā sportisti, kuri izvēlējās sarkano variantu sastapās ar kartes neprecizitāti - un 4 no 5 pirmo vietu ieguvējiem ar tādu sastapās.
Ar raustīto sarkano līniju iezīmēts ceļu variants, kas kartē bija iespējams, bet dabā nē, jo nojumei eksistē viena siena no četrām.
Līdz ar to labākais etapa laiks Jānim Tamužam, kurš izvēlējās zilo variantu un paŗējie zaudēja 10-20 sekundes.
Vīriešu elites etaps 11-12:
Interesants etaps, jo lēmums par to, kurš variants ir īsāks, jāpieņem nevis pēc 11.kp atrašanās vietas, bet gan tiltiņa novietojuma attiecībā uz 12.kp. Pēc garuma abi vairianti ir vienlīdz gari, ātrs lēmums palīdz ietaupīt laiku. Labākais laiks Artūram Pauliņam, un vairākums izvēlējās sarkano variantu.
 
Vīriešu elites etaps 12-13:
Garākais distances etaps bija līdzīgs LČ garajam etapam, bet ar citu atrisinājumu. Zilais variants ir īsāks, bet sarkanajā pieveicamais kāpums ir izdalīts vienmērīgāk. Tomēr visi augstāko vietu ieguvēji izvēlējās zilo variantu, Zigmārs Gailis (6.vieta) skrēja sarkano variantu un zaudēja aptuveni 20 sekundes.
© www.magnets.lv | Jānis Tamužs

Vārds:
Komentārs:
Atjautības uzdevums:  ir 
 
       



..atpakaļ


© 2007 - 2019, Magnets.lv | Izstrāde un uzturēšana: WebIzstrade.lv


Bildes un video


BAUSKAS ROGAININGS 2018

RĪGAS ČEMPIONĀTS 2018

BĒRNU SKOLIŅA

VASARAS MAGNĒTS 2017


Atbalstītāji

Sportident
Sodra
IK Auseklis  
Latvijas leļļu teātris   Tempur Rīgas meži

Sadarbības partneri
Jelgava Meridins Noskrien Ziemu