1. Kā nokļuvi mūsu sportā? Kas bija tas, kas ievilka mežā, "saslimdināja" ar orientēšanos? Bērnībā daudziem vecāki skrien un tad bērni arī. Bet ir taču kaut kāds vecums, kad pašam vajag to klikšķi un interesi. Tad, lūk, - kur to klikšņi noķēri?
Mācījos 2.klasē, kad sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa “savāca” aktīvākos skolēnus un iepazīstināja ar orientēšanos vietējā Spārītes parkā, kā arī vecāki lika izvēlēties mūzikas, mākslas vai sporta skolu. Smejos, ka nāku no laukiem un tāpēc piedalījos visos sporta veidos. Tā nu es šajā sporta veidā esmu ievilkta jau 23 gadus. Es noteikti nebiju tas audzēknis ar labākajiem sasniegumiem, kas arī bija mans klikšķis censties un trenēties cītīgāk, noticēt sev.
2. Tavi pirmie treneri?
Mani pirmie treneri bija Sarmīte Gobiņa un Gerda Sirmā, kuras ieraugot joprojām parādās smaids pa visu seju. Lepojos, ka tieši mana pirmā orientēšanās skolotāja Sarmīte Gobiņa tika nominēta un ieguva "Gada sporta skolotājs 2022" titulu!
3. Tavi panākumi?
Šādas un tādas medaļas Latvijas kausa posmos un čempionātos līdz sāku mācīties augstskolā, vienreiz startēju Baltijas čempionātā ar B izlasi. Bet lielu panākumu šajā sportā man nav.
4. Kas tevi pamudināja kļūt par treneri?
Ja godīgi, pēc 12.klases man nebija citu domu kā nākt uz Rīgu un mācīties par treneri. Otra doma bija fizioterapeits, tā kā tur nebija budžeta vietu izvēlējos Sporta zinātni. Noteikti zināju. ka savu dzīvi gribu saistītu ar sportu un aktīvu dzīves veidu.
5. Kas Tevi visvairāk piesaista sportā?
Sportā mani visvairāk piesaista tās daudzās iespējas, ko tas var dot. Azarts un enerģija. Tā sajūta pēc jebkāda treniņa vai nodarbības. Cilvēki ir daudz laimīgāki un smaidīgāki. Sportojot Tev nav jādomā par neko citu, vari justies brīvi. Sports piesaista visus, vismaz man tā šķiet, varbūt tikai tāpēc. ka cilvēki man apkārt ir aktīvi un aizrautīgi.
6. Vai Tev ir kādas autoritātes sportā, kādēļ?
Orientēšanās ziņā laikam nav, manam otram sporta veidam ir Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase, jo ar smagu darbu vari izdarīt visu.
7. Tavi hobiji vai citas ārpusorientēšanās intereses
Hobiji – man ļoti patīk skatīties filmas un iet uz kino. Cita nodarbe vai sports ir regbijs. Par šo sporta veidu pilnīgi neko nezināju, pat nezināju ka Latvijā spēlē regbiju. Mācoties akadēmijā, tā sanāca, ka likās ir par maz treniņu, aizgāju izmēģināt regbiju, tā aizrāva cilvēki apkārt, ka pašlaik ar šo nodarbojos cītīgāk un orientēšanās ir hobija līmenis. Laikam jau 12/13 gadi. Kā arī 9 gadi esmu Latvijas izlasē.
8. Kāda ir Tava treniņu nedēļa?
Pašlaik cītīgāk trenējos regbijam, vēlos spēlēt izlasē, bet šogad šis būs pārbaudījums, jo ir daudz labas spēlētājas.
Pirmdiena – Vieglatlētikas treniņš
Trešdiena – Vakarā kopā ar audzēkņiem vingrošana
Piektdiena – Regbija treniņš
Mēģinu trīs reizes nedēļā pa dienu aiziet uz svaru zāli, kā arī man ir izlases treniņi sestdienā vai svētdienā. Treniņu nedēļa atšķiras katru nedēļu, bet sekoju plānam un mēģinu to izpildīt. Ļoti vajadzētu saņemties aiziet skriet, tomēr vasarā paredzēts daudz orientēties.
9. Kā Tu sagatavojies sacensībām?
Noteikti sakrāmēju somu dienu vai divas iepriekš, lai zinātu. ka viss ir līdzi un “mīļākās” sporta drēbes ir tīras. Patīk klausīties mūziku, tas man palīdz, bieži vien skaļi un pa visu mašīnu dziedu, lai tā enerģija drusku norimst un smadzenes ir gatavs sportot.
10. Kādas mūsdienu problēmas sportā saskati?
Kādreiz bija daudz vairāk bērnu, kas sporto, tagad ir daudz, daudz mazāk. Bet ar pieaugušajiem ir otrādi, aizvien vairāk cilvēku aktīvi nodarbojas ar sportu, jo ir tik daudz iespēju un cilvēki vēlas vairāk laika pavadīt brīvā dabā. Problēmas, kā jau visur, ir jaunākās tehnoloģijas, no kurām ātri izveidojas atkarība.
11. Ko Tu sagaidi no audzēkņiem, no vecākiem?
Vienmēr esmu teikusi, neaizgāju mācīties par skolotāju, jo tur bērniem ir jānāk visiem, arī tiem, kas to nevēlas, bet uz treniņu es sagaidu, ka audzēkņi nāk ar motivāciju darboties. No vecākiem es sagaidu atbalstu un sapratni.
12. Kas ir tas, kas tevi notur trenera arodā?
Tas noteikti nav atalgojums. Ja kādreiz domāju ka man prieku dod savi panākumi, tad tagad saprotu ka vēl lielāku prieku man dod audzēkņu panākumi un sasniegumi, ne tikai sacensībās, bet lielākoties treniņos. Noteikti arī cilvēki apkārt – audzēkņi, audzēkņu vecāki, kolēģi, kā arī mana ģimene.
13. Lielākais panākums un lielākā izgāšanās...
Neatceros kurš gads un vai tas tiešām ir lielākais panākums, bet spilgti atceros vienu Malienas kausu, kur otrajā dienā bija iedzīšana un starp mani un konkurenti bija tikai 26 sekundes, mēs visu distanci skrējām kopā, uz pirmspēdējo punktu es uztaisīju kļūdu, tāpēc domāju, ka palikšu 4.vietā, bet pie pēdējā punkta redzēju, ka viņa ir tikai dažus soļus priekšā un tad gan sapratu ka šo es tā neatstāšu, sprints līdz finišam bija pret kalnu, es viņu noskrēju. Lielākā izgāšanās – nav tādas vienas noteiktas, bet šo ir daudz vairāk kā panākumu, it sevišķi, ka orientēšanās ir hobija līmenī. Bet neizgājusi distanci vai DSQ ir bijis tikai 3 reizes.
14. Kādām tavuprāt īpašībām jābūt labam trenerim un kādām labam sportistam?
Labam trenerim noteikti nav jābūt arī labam sportistam. Bet abiem ir jābūt visām šīm īpašībām – cieņai, mērķtiecībai, pacietībai.
15. Jau vairākus gadus esi neatņemama Magnēta seriāla organizatoru komandas daļa, varbūt kādus praktiskus padomus vari sniegt:
 Kā lai panāk, ka mellenes nelien kurpēs?
Apēst pirms skrējiena visas mellenes.
Vai kompasam ir liela nozīme skrienot distanci?
Šo nedrīkst lasīt Henrijs vai audzēkņi – varbūt es kompasu lietoju neapzināti, bet man šķiet es varētu skriet bez, vienīgais tad neērti turēt rokās karti. Bet šis noteikti kā katram cilvēkam atšķirīgi, bet ja grib panākumus, tad kompasam ir liela nozīme.
Kādu orientēšanās metodi pati izmanto vairāk – ātri skriet un mazāk domāt, skriet lēnāk un detalizēti lasīt karti utt.
Atkarīgs no fiziskās kondīcijas, lielākoties man patīk labāk lasīt karti. Bet ja ir labs fiziskais, tad šie iet roku rokā.
Vai matu sakārtojumam skrienot ir nozīme?
Es tiešām nesaprotu, ja mati nav kārtīgi sataisīti, man tas ļoti traucē, un noteikti smukāk izskatās bildēs, ja mati ir skaisti sapīti, droši var pieteikties pie manis sapīt pirms starta.
Vai pirms Magnēta distances veikšanas ir jāiesildās un jāatsildās pēc finiša?
Audzēkņiem noteikti.
No kāda vecuma Tu aicini bērnus pievienoties Tavai treniņgrupai?
Man problēmas nesagādā arī tādi, kas vēl iet bērnudārzā, galvenais attieksme un vēlme darboties.
Tavs iecienītākais Magnēta apvidus?
Laikam Ataru ezers, bet lielākoties tādi kur sarežģītāks reljefs.
Kurās valstīs esi orientējusies ārpus Latvijas? Kur patika visvairāk un kāpēc?
Norvēģija, Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Serbija, Portugāle, Vācija, Francija, Itālija, Čehija – vislabāk patika Itālijā laikam, bet tas bija foršais brauciens ne tikai kartes vai orientēšanās.
Kādu paņēmienu Tu izmanto lai orientēšanās apavu šņores neatsienas distances laikā?
Šis ir jājautā Titai, kā viņa vienreiz parādīja savu īpašo orientieristu mezglu, tā es šīs zināšanas esmu nodevusi tālāk, un visus apavus ar šņorēm es šādi sienu. Un vienmēr aplīmēt ar skoču, tad tiešām neatsiesies.
Vai sēnes skrienot distanci esi lasījusi?
Laikam neesmu, bet tik grūti paskriet garām.
Vai ir gadījies jautāt distancē kādam pēc palīdzības (“kur mēs atrodamies”?)
Jā, daudz reizes, arī pati esmu palīdzējusi, tā tāda orientieristu būtība – palīdzēt viens otram.
Ar kādiem apaviem Tu skrien?
Pašlaik apavu plauktā ir jaunas botes, cerams motivēs skriet vairāk - Scott Supertrac Ultra RC
16. Novēlējums sev un mums visiem....
Darīt to, kas tevi dara laimīgu un uzsmaidīt viens otram, tas tādu siltumiņu uzreiz sirdī sniedz.
| 
