16.07.
Viss sākās ar veselu dienu, kuru pavadījām braucot. Pirmais posms bija no Rīgas līdz Tallinai, no kuras ar prāmi devāmies uz Helsinkiem, kur atkal braucām līdz nākamajam prāmim, kurš mūs aizveda līdz Umea. Pabraukuši nedaudz ārpus pilsētas beidzot ieradāmies kempingā. Visi, pārguruši no garā brauciena iekārtojāmies mājiņās, nedaudz paskrējām un iepazinām apkārtni un nobeidzām dienu ar ilgi gaidītajām vakariņām.
17.07.
Dienu iesākām ar rīta rosmi, īsu skrējienu un staipīšanos. Apēdām tradicionālo auzu pārslu putru un devāmies uz pirmo treniņu, kurā iepazinām apvidu pirms sacensībām. Uzdevums bija apmeklēt punktus dažādās vietās, piemēram purvā, kustīgajos akmeņos, zaļumos un tml. Bija jāizprot arī dažas atšķirības zviedru apzīmējumos, piemēram, ka izteiktu robežu apzīmē ar zaļu pārtrauktu līniju. Paēdām pusdienas un izbraucām uz pirmajām sacensībām, bija jūtams uztraukums, jo man un daudziem no mums šī bija pirmā reize ārzemju sacensībās un skandināvu mežā. Distancē bija daudz reljefa, arī iepazinām kartē dzelteno, jeb akmens plāksnes(klints atsegumus). Skrienot varēja viegli izmežģīt potītes zem sūnām paslēpušo akmeņu dēļ. Pēc distances bija dažādas atsauksmes, dažiem gāja labi, dažiem viduvēji. Devāmies uz kempingu, paēdām vakariņas un izpētījām bērnu laukumiņu. Diena beidzās ar naksniņām.
MW14 distance
18.07.
Šī bija otrā sacensību diena. Lielākā daļa nebija izgulējušies un visu rīta rosmi žāvājās. Tāpat kā iepriekšējā dienā mēs paēdām putru un devāmies ceļā uz sacensībām. Distancē ļoti svarīgas bija ceļa izvēles, bija jātur virziens, lai nesajuktu atrašanās vieta. Pēc skriešanas atgriezāmies mājiņās un paēdām pusdienas. Kad vēders vairs nejutās tik pilns, pa grupiņām devāmies lēnā skrējienā, daži skrēja pa ceļu, citi pa taku ieskrēja mežā. Pēc tam, protams, izstaipījāmies.
Paēdām un devāmies pie zviedru kluba, kuri parādīja un piedāvāja izmēģināt zviedru Jāņu tradīcijas, piemēram zābaku sviešanu, “satisfying jump” un dažādas dejas ap zāļu krustu. Zviedri mums un citiem ārzemju klubiem bija sagatavojuši zviedru fiku, kas bija kā launags ar dažādiem viņu gardumiem. Pēc pasākuma devāmies gulēt.
19.07.
Diena iesākās tāpat kā iepriekšējās dienas, tikai auzu putras vietā bija mannā putra. Šajā dienā mežs pārāk daudz neatšķīrās no iepriekšējā, tikai ar nedaudz vairāk zaļumiem. Distances beigās dažus sagaidīja lietus, pēc finiša izmirkuši devāmies pārģērbties. Atbraukuši kempingā paēdām un nedaudz atpūtāmies. Šoreiz trenere Sindija sagatavoja spēles un aktivitātes futbola laukumā. Uzspēlējām “sasaldētos”, “trīs par daudz, viens par maz” un “kartupeļus”, dažās spēlēs piedalījās pat pieaugušie. Paēdām vakariņas un vairāki no mums vēl pirms gulētiešanas devās uz laukumiņu.
20.07.
Pamodāmies, daži skrējām, daži gājām līdz ezeram un atpakaļ, pastiepāmies un paēdām brokastis, sataisījāmies un devāmies uz sacensībām. Šī diena man un citiem bija veiksmīgāka, jo reljefs bija saprotamāks nekā citās dienās un pats mežs bija vieglāk skrienams.
MW14 distance
Devāmies atpakaļ un braucām iepazīt Umea, apskatīt vēsturiskas celtnes, mazos veikaliņus un parkus. Dažiem pat sanāca pa kluso aizbraukt atpakaļ uz kempingu. Kad bijām atpakaļ, paēdām un uzspēlējām kartupeļus. Mūs atkal sagaidīja naksniņas un devāmies čučēt.
21.07.
No rīta bija nedaudz bēdīgi, jo šī bija pēdējā diena Zviedrijā. Darījām to pašu ko katru rītu, pēc tam sakravājām mantas un cītīgi iztīrījām numuriņus, visbeidzot devāmies uz sacensībām. Šī distance bija visinteresantākā no visām dienām. Pirms dažiem gadiem šeit norisinājās Zviedrijas čempionāts vidējā distancē. Zemāk M21E grupas kartes fragments.
Pēc apbalvošanas braucām uz dušām un tālāk sekoja vesela diena pavadīta mājupceļā…
Rezultātos kopvērtējumā augstāk izcīnītās vietas:
1.vieta W10 grupā - Dārta Rožukalna
4.vieta W10 grupā - Alise Lubāne
4.vieta W12 grupā - Henriete Priedīte
6.vieta W12 grupā - Melānija Rožukalna
|
