GUSTAVS STAŅA – 1. ETAPS
Pirmo etapu iesāku labi ar izcilu orientēšanos līdz K punktam. Pārējās distances izpildījums gan bija krietni švakāks. Kādu laiku nebiju skrējis 1:7500 mērogā un nespēju pie tā pierast, un pieļāvu daudz kļūdu līdz galam nesalasoties kartē. Fiziski jutos labi, taču skrējiens kopumā bija ļoti slikts vienas lielas kļūdas dēļ. Toties prieks par pārējo komandu, kura bija spējīga pacelt mūs atpakaļ līdz top vietām!
MĀRTIŅŠ CĪRULIS un ARNIS GRASIS – 2. ETAPS
Man klubu stafetēs pārsvarā gāja labi, taču bija dažas kļūdas un dažas nepareizas ceļa izvēles. Mežs bija diezgan klajš un kalnains, taču bija viegli skrienams. Pirmā kļūda man bija uz trešo KP, jo aizskrēju nepareizā virzienā, tad devito KP bija līdzīgas problēma, un uz vienpadsmito KP ceļa izvēle bija ne tā labākā. Pārējie punkti tika paņemti labi. Ar nepacietību gaidu nākamo gadu lai noskrietu vēl labāk.
LAURA BERĶE – 3. ETAPS
Startēju nepilnas 2 minūtes aiz tā brīža otrās vietas no kluba Azimuts OK. Galvenais mērķis nebija panākt otro vietu, bet gan noskriet stabili, bez lielām kļūdām un nepazaudēt trešo vietu, jo tomēr vēl pēc manis skries daudz etapi, kur daudz, kas var notikt. Distances pirmā daļa noritēja ļoti gludi – jutos fiziski ļoti labi, karstums netraucēja, nekļūdījos, kā arī panācu Azimuta OK sportistu. Daudz par to nedomājot, turpināju distanci, jo tomēr biju tikai pusē. Pēc 2,5 noskrietiem kilometriem (no 4,5km) nāca skatītāja punkts, kur pāris soļus priekšā vēl bija otrā vieta. Izskrienot no skatītāja punkta viss sāka slīdēt lejup – ļoti sajutu karstumu, spēks pēkšņi pazuda un galva arī vairāk nebija tik moža, kas noveda pie vairākām kļūdām. Spēkam pazūdot vairāk arī kalnos nespēju paskriet un likās, ka saule mani nodedzinās. Bija tiešām grūti. Tad arī pazaudēju otro vietu, kā arī trešo, jo mani panāca Ozona kluba sportists. Diemžēl finišēju kā ceturtā un liku visu cerību uz nākamajiem etapiem un komandas spēku.
EDVARDS ZVIRGZDIŅŠ – 4. ETAPS
Klubu stafešu rītu uzsāku produktīvi - realizēju spontānu ideju par braunija pagatovašanu. Zinot, ka distances būs gana izaicinošas, kondensētā piena īpatsvaru mīklā palielināju kādu pusotru reizi. Glauni iesaiņojis šokolādes brīnumu, devos uz Garkalni, kur mani nogādāja Gustavs Ribaks. Drīz vien sagaidīju pirmā etapa startu, kam sekoja klasiskās stafešu intrigas un līdzpārdzīvojumi. Pirmā etapa sniegums Gustava personā nedaudz iedragāja cerības uz kādu medaļu, taču Mārtiņa un Arņa tandēms, kā jau plānots deva cerēto rezultātu un atgrieza mūs tiešā cīņā par sudrabu. Nu pienāca laiks iesildīties arī man. Lai gan sagatavošanās distancei izvērtās paredzēti un bez aizķeršanās, tai izrādījos pilnīgi un absolūti negatavs. Ja uz pirmo punktu skrēju pa priekšu pāriniekam Emīlam Lazdānam, tad distances turpinājumā no viņa nebija ne miņas - kļūdas uz katru punktu no 3. līdz 6. krietni samazināja iespējas jel kad satikt stalto Ādažu orientieristu līdz pat pēdējam kontrolpunktam. Galvenais iemesls kļūdām bija ne-pieradums pie 1:7500 mēroga kartes, kam, protams, sekoja sasteigtas darbības, kas, savukārt, neļāva iegūt plūdumu un kontroli pār skrējienu. Nākamie etapi darbu veica godam, un šokoloādes braunijs varēja tikt baudīts ar cēlmetāla piegaršu. Nākamajos gados gan būtu jāpiestrādā pie masveidības - šķiet, 4 komandas ir mazākais dalībnieku skaits mūsu kluba vēsturē. Nosacītā paaudžu maiņa nākamajos gados ļaus nokomplektēt vairākas ļoti konkurētspējīgas komandas.
EMĪLS LAZDĀNS – 4. ETAPS
Sacensību dienā bija ļoti karsts, un nejutos izgulējies no iepriekšējās dienas, tāpēc necerēju uz izcilu skrējienu, bet, neskatoties uz to, veicu distanci ļoti raiti un precīzi. Skatītāju punktā uzzināju, ka mans pārinieks ir aiz manis, tāpēc tas man deva iespēju otru distances daļu pēc skatītāja punkta veikt lēnāk.
AMANTA MIKIJANSKA – 5. ETAPS
Mans etaps bija ap trīs kilometriem garš. Man šīs sacensības ļoti patīk katru gadu, tāpēc, ka šīs ir vienīgās sacensības gadā, kur ir tik liela ceļu izvēle. Bet tagad par šīm sacensībām. Šajās man gāja bezgalīgi karsti un vēl tas, ka tādā karstumā bija jāskrien samērā augstos kalnos, bet tā, ja uz tiem paskatās no vienas puses, tad tas ir mazs nieks. Distancē man gāja labi, bet tomēr bija divas mazas kļūdiņas, viena pirms paša skatītāja punkta - gandrīz skatītāja punktu noskrēju otrā virzienā, un otra - kļūdījos uz vienu punktu iepriekš, jo neizlasīju pareizi karti un tajā pašā laikā arī sapinos daudz pauguros un ieplakās. Nu tas arī ir viss!!!
KRISTĪNE BERĶE – 6. ETAPS
Īsumā man gāja ļoti labi. Atmosfēra, kā jau parasti, klubu stafetēs ir fantastiska. Pilns ar orientieristiem, kuri bļaustās, atbalstot savējos gan skatītājā, gan finišā. Ko vēl vairāk vēlēties?
Pirms klubu stafetēm treniņi bija samazinājušies, kā arī pasen nebiju skrējusi treniņu kartē. Bija nelielas šaubas par manu spēju orientēties un noskriet tā, kā vajadzētu. Distancē pieļāvu divas nepārāk lielas kļūdas uz 1kp un kontrolpunktu zaļajā :D . Taču ātri sapratu un izlaboju. Uz distances beigām, kad jau nogurums sāk nākt virsū, parādījās kalni. Kalni, kuros trīs reizes bija jāuzskrien(jāuzkāpj). Un tad jau klāt skatītajā punkts, kurā mani kārtīgi aplēja, ielēja arī sejā, padarot mani neredzīgu uz pāris sekundēm ;). Manā etapā, kas bija sestais, pēc skatītāja tik vien, kā 900m un jau finišā. Tā kā manam pāriniekam Aināram Gailim nedaudz vairāk laika kļūdās aizgāja, tad bija finišā man bija jāpagaida nepilnas divas minūtes. Pat padzerties nepaspēju, ka jau ieraudzīju viņu. Nosprintojām finišu un atdevām stafeti Matīsam.
AINĀRS GAILIS – 6. ETAPS
Sacensību dienā ierodos laicīgi, jāsagaida visas komandas. Un tad jau starts. Sekojam visi līdzi savām komandām. Mūsējiem sākums ir veiksmīgs, pirmās trīs komandas atskrien gandrīz reizē. Turpinām līdzjušanu un tad jau jāsāk iesildīties. Distance gan nav gara, bet jo īsāka distance, jo ilgāk jāiesildās. Piektais etaps jau distancē, jādodas uz startu.
Starts. Uz pirmo punktu dodos vienkārši taisni. Kristīne dodas līdzīgā virzienā, bet punkts protams cits. Pirmo punktu paņemu precīzi. Tālāk uz otro. Kā jau tādā īsā distancē, visur jāskrien vienkārši pēc virziena. Aizskrienu uz kalnu, bet jūtu, ka nepareizais. Ātrumā nevaru saprast, kur esmu. Aizskrienu līdz elektrolīnijai un tad kaut kā lēnām atrodu. Daudz laika zaudēts, vismaz kādas divas minūtes. Nevienu gan aiz muguras nemanu, esmu palicis viens. Nu tikai jāturpina un ātri. Trešais punkts, skrienu pāri ielejai, tālumā uzkalns un tur punkts, bet tas nav manējais. Ieskatīšanās kartē. Esmu paskrējis savējam garām 1m attālumā. Atkal zaudēts laiks. Ceturtais punkts, beidzot normāli paņemu. Piektais punkts mazajās priedītēs. Lēnām, bet paņemu. Sestais punkts, līdz ceļam un tad ok. Uz septīto nolemju skriet pa ceļu līdz krustojumam un tad iekšā uz punktu. Tā arī daru, bet skrienu pa augstu un pa kalna augšpusi esmu punktam garām. Apstāšanās un lēnām paņemu, zaudēta atkal kāda minūte. Uz astoto punktu uzmanīgi, ok. Uz devīto atkal pieskrienu pie farsta. Tālāk uz desmito, uz vienpadsmito jāskrien kalnā, punkts gan vienkāršs. Tālāk seko noslēguma aplītis. Kartē daudz kontrolpunktu aplīši kas lāgā nav savienoti ar līnijām. Kā lai tur kaut ko saprot? Tad pie katra punkta jāatloka karte un jāskatās vai pareizais numurs. Tas viss apēd sekundes. Skrienot skatītāju etapu, komandas biedri saka, ka Kristīne kādu minūti priekšā. Pēdējie punkti un kopā ar Kristīni skrienam uz finišu un nododam stafeti Matīsam. Briesmīgi slikts skrējiens, bet, pēc rezultātiem spriežot, citiem gājis aptuveni tāpat, vai vēl sliktāk.
MATĪSS SAULĪTE – 7. ETAPS
Klubu stafetēs skrēju kā pēdējais etaps. Liels prieks par komandas padarīto darbu, jo startēju kā otrais. Pirms starta satraukums man nebija, jo biju pārliecināts par sevi. Diemžēl Kāpas komandas pēdējais etaps bija jau startējis 10 minūtes pirms manis, tāpēc nebija cerība viņu panākt. Mans uzdevums bija distanci noskriet stabili, lai noturētu otro pozīciju. Distanci kopumā veicu labi, tomēr bija divas nelielas “uzbakstīšanas”, bet abās kļūdās kopā neaizgāja vairāk kā 45 sekundes. Fiziski jutos labi, iepriekšējā dienā biju atpūties, lai varētu stafetēs parādīt ļoti labi sniegumu. Vairāki sūdzējās par lielajiem kalniem, bet tie man neizraisīja lielas problēmas, spēju visos tajos uzskriet. Karstums tāpat kā citiem skrējienu padarīja fiziski smagāku, bet pateicoties mammai, kas sagaidīja skatītāja etapā ar ūdeni, varēju atvēsināties. Nebija pirmā reize, kad skrienu ar komandas biedriem finiša taisnē Klubu stafetēs, bet sajūtas, kā iepriekš, bija lieliskas. Protams, žēl, ka neizcīnījām beidzot zelta medaļas, bet ir, kur tiekties un nākamgad būsim tik pat izsalkuši cīnīties pēc zelta.
R E Z U L T Ā T I :
2. VIETA – Auseklis IK 1
8. VIETA – Auseklis IK 2
12. VIETA – Auseklis IK 3
27. VIETA – Auseklis IK 4
KOMANDĀ IR SPĒKS UN LEPOJAMIES PAR KATRU NO AUSEKĻA KOMANDĀM!
|
